Pieaugušu suņu socializācija
Diemžēl ne visi suņi, vēl būdami kucēni, ir pareizi socializējušies.
Jūs varat pieņemt suni, kas vienmēr ticis turēts telpās, vai, iespējams, suns kucēna gados ir bijis pārāk slims, lai izzinātu pasauli. Karantīnas laikā jūs kopā ar savu kucēnu pat varat būt ieslodzīti telpās.
Lai kura iemesla dēļ jūsu suns būtu nokavējis pasaules agrīno izzināšanu, jūs pamanīsiet, ka, jo vecāks ir suns, jo grūtāk tam ir apgūt līdz tam nezināmu pieredzi, taču dzīvniekam nav arī neiespējami attīstīties, ja vien, izrādot pacietību, mācīsiet viņu palēnām un nepārtraukti..
Suņu sociofobija
Ja suns kļūst nervozs vai agresīvs, kad apkārt ir citi suņi vai cilvēki, un, iespējams, pat rej vai meklē, kur patverties, tas var liecināt par to, ka viņam nepieciešama socializācija.
Tāpat jūs varat pamanīt, ka, paejot kādam laikam vai mainoties dienas režīmam, mainās arī suņa uzvedība. Pandēmijas laikā pieņemts suns augot būs pieradis atrasties jūsu tuvumā un, atstāts vienatnē, var just atšķirtības trauksmi. Pēc pārāk ilga telpās pavadīta laika viņam var būt ieaudzināta piesardzība pret citiem suņiem. Šeit uzziniet vairāk par suņu atšķirtības trauksmi.
Padzīvojušu suņu socializācija
Pieauguša suņa socializāciju ir svarīgi uztvert reālistiski. Ja ir palaista garām suņa audzināšana kucēna vecumā, sākumā viņa stāvoklis nebūs izdevīgs, un dzīvniekam var būt jāpiedzīvo neērtības, saskaroties ar visu iespējamo.
Atkarībā no suņa dzīves pieredzes var pietikt ar to vien, ka iepazīstināt dzīvnieku ar tiem stimuliem, kas ļauj viņam justies droši un pārliecināti tuvējā apkārtnē, nevis pilnīgi visā pasaulē.
Galvenais ir atcerēties, ka vecāku suni nedrīkst steidzināt. Vecāks suns nespēj uzņemt jaunus iespaidus tikpat strauji kā kucēns, tāpēc jums tie jāsagādā viņam piemērotā ātrumā.
Jums arī jāņem vērā tas, vai viņš necieš sāpes, piemēram, artrīta vai kādas citas patoloģijas dēļ, un vai nav kādi garīgi traucējumi, kas var apgrūtināt dzīvnieka socializāciju. Ja jums tā šķiet, droši vērsieties pie veterinārārsta, kurš kaut ko varēs ieteikt.
Vislabākais, ar ko sākt, ir piemeklēt vidi, pie kuras suns jau ir pieradis, un tad šajā vidē palēnām attīstīt viņa prasmes. Piemēram, kad cenšaties suni iepazīstināt ar draugiem un ģimenes locekļiem, lūdziet, lai viņi pie dzīvnieka pieiet lēnām un pa vienam un runā ar to klusinātā un mierīgā balsī. Ļaujiet, lai viņi dod sunim rotaļlietas, bet, ja tam parādās trauksme, pārtrauciet tikšanos līdz citai reizei. Socializācijas mēģinājumu ir svarīgi beigt pozitīvā noskaņā, tādēļ neaizmirstiet paņemt līdzi rotaļlietas un našķus.
Suņa socializācijā liela nozīme ir iedrošināšanai, labvēlīgai attieksmei un pacietībai – tāpat kā atalgojumam. Vienmēr, kad suns kaut ko ir izdarījis labāk vai cenšas pārvarēt savas bailes, atalgojiet viņu, uzslavējot un iedodot mīļāko rotaļlietu vai našķi, tikai paturiet prātā, cik daudz našķu sunim iedodat, un attiecīgi samaziniet galveno ēdienreižu porciju, lai nepārbarotu suni.
Pieauguša suņa socializācija var prasīt ilgu laiku, kad iespējams arī regress, tomēr nenolaidiet rokas, jo ieguldītais laiks un pūles ilgtermiņā atmaksāsies gan jums, gan sunim. Vienmēr konsultējieties ar veterinārārstu – tieši viņš jums sniegs vislabākos padomus par to, kā socializēt kucēnu vai suni.
