Par savu kaķēnu uztura vajadzībām jaundzimušo agrīnās attīstības periodā rūpējas kaķene. Galvenais faktors ir regulāra mātes jaunpiena zīšana pirmajās 18–24 dzīves stundās. Jaunpiens ir bagāts ar imūnsistēmai vajadzīgajām antivielām un attīstībai nepieciešamajām olbaltumvielām.

Pirmajās dzīves dienās atbildīgam audzētājam jāved kaķēni pie veterinārārsta. Veterinārārsts pārbaudīs, vai nav kādi iedzimti defekti vai problēmas, kas jārisina. Nošķiršana no mātes un metiena biedriem jaundzimušā stadijā var izraisīt sliktu fizisko un garīgo attīstību, kā arī problēmas ar agresiju. Attārpošana pirmajos sešos dzīves mēnešos jāveic reizi mēnesī.

Šajā posmā kaķēni guļ lielāko dienas daļu — viss, ko mīluļi dara, ir aizrāpo līdz mammai, lai saņemtu siltumu un paēstu pienu. Murrāšana un citas skaņas ir nepārprotami dzirdamas, kā arī atkārtota aiztikšana ar ķepu ir nepārprotami redzama — to visu kaķi dara arī vēlāk.

Jaunpiedzimuši kaķēni tik tikko spēj kustēties vai sadzirdēt, un viņu acis ir pilnībā aizvērtas. Aptuveni 5 dienu vecumā kaķēni sāk atvērt acis. Nabassaite nokrīt aptuveni vienu nedēļu pēc dzimšanas. Šis ir arī laiks, kad kaķēna svars katru dienu pieaug par 10-30 g.

Pirmajās nedēļas liela nozīme ir tīrai, mierīgai un siltai videi. Pārlieku liels troksnis un daudz traucējumu var sabojāt miega un barošanas grafiku. Ir ļoti svarīgi uzturēt kaķēna ķermeņa temperatūru virs 34 °C. Ja kaķēna temperatūra pazeminās zem 34 °C, viņš vairs nespēj efektīvi pārstrādāt pienu; ja temperatūra pazeminās zem 32 °C, pazūd zīšanas reflekss un nenotiek normāla barošanās.