Palīdzot kaķiem un suņiem dzīvot pēc iespējas veselīgāk.
Plānojot ņemt suni

Kā rūpēties par suni?

Puppy Beagle running on a sandy beach.
Ir daudz informācijas, ar kuru jāiepazīstas, pirmo reizi iegādājoties kucēnu, taču tas jums palīdzēs jau no sākuma izprast mājdzīvnieka vajadzības, kas palīdzēs veicināt suņa fizisko un emocionālo veselību.

Ir vairāki faktori, kas ietekmē suņa veselību un labsajūtu, īpaši — šķirne un vecums. Tāpēc ir svarīgi, lai tiktu apsvērtas visas suņa vajadzības, sākot no uztura prasībām līdz fiziskai aktivitātei un kopšanai, ņemot vērā konkrētā dzīvnieka īpašās iezīmes. Tomēr ir vairākas izpildāmās prasības, kas ir attiecināmas uz visiem suņiem un kuru izpilde ir nepieciešama, lai suņi būtu veseli un pielāgotos dzīvei ģimenē.

Fiziskās aktivitātes

Visiem suņiem ir nepieciešams fiziskās aktivitātes, taču to daudzums un veids atšķiras atkarībā no suņa vecuma, lieluma un šķirnes.

  • Nodrošiniet vietu fiziskām aktivitātēm: Suņa pastaigas nedrīkst uzskatīt tikai par laiku, kas atlicināts ātrai pastaigai.
  • Pastaigām ir jābūt nelielām, bet biežām: Atcerieties, ka vidējiem un lielajiem suņiem ir ilgāks augšanas periods, kura laikā attīstās kauli un locītavas, tāpēc attiecīgo šķirņu pārstāvjiem nevajadzētu staigāt lielus attālumus vai nodarboties ar noteiktu sporta veidu, kamēr nav sasniegts pieaugušā vecums, toties pastaigām ir jābūt nelielām, bet biežām.
  • Atliciniet laiku rotaļām: Rotaļas ir dabiska suņa aktivitāšu sastāvdaļa, kas veicina mājdzīvnieka psiholoģisko attīstību. Sunim tas nāk par labu vairākos dažādos veidos: tiek pavadīts laiks kopā ar suni, stiprinātas savstarpējās saites, kontrolēts suņa svars, uzturēts dzīvīgums un stiprināta sirds un asinsvadu sistēma, kā arī imūnsistēma.

Vide

Kucēni ir ļoti uzņēmīgi attiecībā uz savu vidi, un negatīva pieredze radīs paliekošas sekas. Kucēna uzvedības attīstībai ir vairākas fāzes, tostarp socializācijas periods, kas ilgst no 4. līdz 14. dzīves nedēļai.

Šajā socializācijas periodā ir ietverts arī baiļu periods, tāpēc jebkurai traumai, kas rodas šajā laikā, var būt ilgstošas un negatīvas sekas. Tāpēc ir svarīgi pievērst lielu uzmanību kucēna saskarsmei ar apkārtējo vidi jau no pirmās dzīves dienas.

  • Ierādiet kucēnam pašam savu guļamvietu: pārbaudiet, vai kucēnam ir sava guļamvieta, kurā mājdzīvnieks var vienmēr patverties un justies droši.
  • Nodrošiniet stimulējošu apkārtni: piemēram, lielu kartona kasti, kurā kucēns varētu paslēpties, un gumijas rotaļlietas košļāšanai ir kucēna mīļākie priekšmeti. Ir svarīgi nodrošināt visu kucēna rotaļāšanās nodarbību uzraudzību.
  • Pakāpeniski iepazīstiniet kucēnu ar jauno vidi: Ja dzīvojat pilsētā, pakāpeniski iepazīstiniet kucēnu ar lietām, ar kurām jaunajam mājdzīvniekam nāksies saskarties, piemēram, ar automašīnām, eskalatoriem, liftiem, vilcieniem, tramvajiem un autobusiem.
  • Iemāciet kucēnam būt vienam: Kucēnam ir arī jāiemācās reizēm palikt vienam.
  • Iepazīstiniet kucēnu ar citiem suņiem: Lai palīdzētu socializēties, kucēnam ir jātiekas ar citiem suņiem, citiem dzīvniekiem un pēc iespējas vairāk jaunais mājdzīvnieks ir jāiekļauj ģimenes izbraukumos.
  • Ļaujiet kucēnam uzturēties ārpus mājas: Iepazīstiniet kucēnu ar apkārtni. Kucēnam ir jāsāk pētīt apkārtne jau no divu mēnešu vecuma.
Zeltainā retrīvera kucēns guļ iekštelpās, košļājot rotaļlietu.

Barošana

Kucēnam augot, mainās gan fiziskā slodze, gan arī barošanas vajadzības. Sākumā kucēniem nepieciešamas vairākas nelielas maltītes dienā, pēc tam to skaits pakāpeniski samazinās līdz vienai vai divām. Uztura prasības ietekmēs arī suņa lielums un šķirne, jo suņiem ir atšķirīga gremošanas darbība. Suņiem vienmēr nepieciešama piekļuve ūdenim. Tāpat ir svarīgi suni nepārbarot.

Ja nav pārliecības par to, cik lielā mērā suns ir jābaro vai kā barības daudzums ietekmēs augšanas stadijas, lūdziet padomu veterinārārstam. Veterinārārsts spēs sniegt norādījumus par rīcību kucēna optimālas augšanas veicināšanai un par to, kā izvairīties no aptaukošanās un apgrūtinājumiem locītavu attīstībā.

Visbeidzot, barība ir enerģijas avots, kas nodrošina organisma šūnu veidošanos un uzturēšanu, palīdzot novērst gremošanas, ādas, zobu, locītavu un ar vecumu saistītās problēmas. Uzturvielām bagātā barībā, kas atbilst veselīga uztura prasībām, ir iekļauti precīzi uzturvielu daudzumi.

  • Neveiciet pēkšņas izmaiņas kucēna uzturā: lai izvairītos no kucēna gremošanas sistēmas traucējumiem, kucēnam, sākot dzīvot jūsu mājā, nodrošiniet savam audzināmajam iepriekš saņemto barību. Ja vēlaties veikt izmaiņas kucēna ēdienkartē, dariet to ļoti pakāpeniski vienas nedēļas pārejas perioda laikā, apvienojot vecos un jaunos pārtikas produktus dažādās proporcijās.
  • Nodrošiniet kucēna vecumam atbilstošu barību: kucēniem atbilstoši vecumam ir īpaša formula, kas lieliski atbilst suņu augšanas vajadzībām attiecīgajā vecumā. Lai panāktu optimālu augšanu, ievērojiet veterinārārsta ieteikumus.
  • Izveidojiet dienas režīmu: suņi ir bara dzīvnieki, kas nozīmē vajadzību pēc precīzām hierarhiskām norādēm. Barojiet savu kucēnu katru dienu vienā un tajā pašā vietā, vienā un tajā pašā laikā un pēc tam, kad jūs kopā ar ģimeni esat paēdis, lieciet savam kucēnam saprast, ka jums ir dominējošais stāvoklis mājsaimniecībā. Pēc ēšanas, ja iespējams, vienu vai divas stundas atturiet kucēnu no intensīvām kustībām.
  • Padariet kārumus par izņēmumu: kārumiem jābūt izņēmumam, kas palīdz sunim uzturēt ideālu svaru. Suņus nedrīkst barot ar cukuru un šokolādi, jo tie suņiem var būt kaitīgi. Par mācību palīglīdzekli var izmantot zema kaloriju līmeņa barības granulas.

Kopšana un veselība

Regulāra kopšana ir labs ieradums, kas nodrošina panākumus. Tas palīdzēs nodrošināt jūsu kucēna ādas un apmatojuma veselību, kā arī uzlabos attiecības starp jums. Tas nodrošinās arī to, ka jums ir lielāka iespēja agrīnā stadijā atklāt jebkādas patoloģijas, piemēram, ārējos parazītus, ādas traucējumus vai diskomforta zonas. Vairums suņu ir priecīgi, ka tiek kopti, ja pie tā pierod jau agrā vecumā, bet nekad nav par vēlu sākt!

  • Jau kucēna vecumā pieradiniet suni pie zobu kopšanas: tādā veidā kucēns pierod pie zobu tīrīšanas ar speciāli suņu zobiem izstrādātu zobu birsti un zobu pastu. Kucēna zobu tīrīšana ir ieteicama vairākas reizes nedēļā.
  • Reģistrējiet vakcinācijas: vakcinācija palīdz novērst lipīgas un dažkārt arī letālas slimības. Dažas ir obligātas, savukārt citas — ieteicamas. Kucēniem vakcinācijas programmu parasti uzsāk sešu līdz astoņu nedēļu vecumā.
  • Konsultējieties ar veterinārārstu par suņu attārpošanu: kucēniem bieži ir tārpi, un attārpošana ir jāveic katru mēnesi līdz sešu mēnešu vecumam, bet pēc tam — ik pēc sešiem mēnešiem. Veterinārārsts varēs ieteikt vislabāko kucēna attārpošanas grafiku, tāpēc ir svarīgi rīkoties saskaņā ar to.
  • Konsultējieties ar veterinārārstu par aizsardzību pret blusām: neaizmirstiet pasargāt savu kucēnu no blusām un ērcēm. Pareiza rīcība ietver mērus gan attiecībā pret suni, gan pret apkārtējo vidi. Lūdziet padomu veterinārārstam.     
  • Apsveriet iespēju kastrēt vai sterilizēt savu mājdzīvnieku: lēmums par to, vai kastrēt vai sterilizēt savu mājdzīvnieku, ir svarīga izvēle, kas ir rūpīgi jāapsver. Ir svarīgi apsvērt iespējamos ieguvumus, ko izraisa kastrēšana vai sterilizēšana, ņemot vērā attiecīgās šķirnes suņu pavairošanas iespējas zaudēšanu.

Apmācība

Laba uzvedība un paklausība ir jāieaudzina jau agrā vecumā. Apmācības programmai ir jāsākas pēc iespējas agrāk, tādā vecumā, kad kucēnam dabiski izpaužas lieliskas mācīšanās spējas.

Jūsu un citu cilvēku ērtības dēļ sunim ir jāpieņem un jāievēro daži dzīves pamatnoteikumi. Nevilcinieties aicināt palīgā profesionālu suņu apmācību treneri, lai nodrošinātu iespēju jūsu sunim apgūt apmācību. Ir daudz suņu klubu un kucēnu skolu, kas var jums palīdzēt veikt savu misiju.

  • Mājas apmācība: kucēns pirms ienākšanas jūsu mājās, visticamāk, nebūs apmācīts dzīvei mājas apstākļos. Apmācība prasa laiku un pacietību. Nekad nesodiet vai nerājiet kucēnu par dabisko vajadzību nokārtošanu iekštelpās. Tā vietā atrodi veidus, kā nepieļaut kucēnam nepieciešamību nokārtot dabiskās vajadzības iekštelpās.
  • Sāciet likt kucēnam atsaukties jau agrā vecumā: jau no paša sākuma izsakiet kucēna vārdu lēni un skaidri, lai piesaistītu sava audzēkņa uzmanību un saistītu savu vārdu ar katru komandu. Izvēlieties brīžus, kad kucēns ir pietiekami modrs un pats izrāda interesi. Tad piesaistiet sev mājdzīvnieka uzmanību un aiciniet kucēnu nākt pie jums. Tā jūs iemācīsiet likt kucēnam jums paklausīt.
  • Pamazām pieradiniet kucēnu pie automašīnas: pieradiniet kucēnu braukt automašīnā jau agrā vecumā, lai laikus tiktu pārvarētas bailes no šādiem braucieniem. Sākumā veiciet īsus pārbraucienus un pēc tam pakāpeniski šo laiku pagariniet.

Iegādājoties kucēnu pirmo reizi, var rasties nepieciešamība pēc plašas vērā ņemamas informācijas, kas ietver visas sākotnējās lietas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu kucēna fizisko un emocionālo veselību, bet, sākot rīkoties pareizā veidā, nākotnē visas problēmas saistībā ar suni tiks aizvien vieglāk atrisinātas. Nepieciešamības gadījumā veterinārārsts spēs jums sniegt padomu un atbalstu.

  • Vispārējā labklājība
  • Vai jums vēlamais mājdzīvnieks ir tieši suns

Nospiediet Patīk un kopīgojiet šo lapu

Saistītie raksti
Adult Golden Retriever walking on a street with adult and child walking behind.

Lietas, kas jāapsver, pirms ņemt suni

Adult Dachshund lying down in a living room with people behind.

Bērnu izglītošana par suņa aprūpi

Adult English Cocker Spaniel sitting indoors while a woman grooms its ears.

Suņa turēšanas izmaksas

Uzzināt vairāk par suņu šķirnēm

Meklēt šķirnes

Skatīt visas šķirnes
Takša kucēns lec; melnbaltā krāsā uz balta fona
Cookie Settings