Novecošanas process suņiem ir pakāpenisks, un mīluļu saimnieki dažkārt var to nepamanīt. Ir vairākas pazīmes, kas jāzina, nosakot, vai suns ir vecs, kā arī virkne izmaiņu, ko piedzīvo novecojoši suņi, kļūstot vecākiem.
Novecojoši suņi
Novecošana ir dabisks, sarežģīts bioloģisks process, kas var ietekmēt organisma spēju uzturēt vairākus vielmaiņas procesus un palielina uzņēmību pret slimībām. Šāds process ir neizbēgams, taču ir veidi, kā palēnināt procesu vai vismaz izvairīties no tā paātrināšanas. Galvenais ir novērst vai aizkavēt slimības sākšanos, ja tas ir iespējams, pēc iespējas ātrāk konstatējot, vai tā uzliesmo, un aktīvi ārstējot, lai saglabātu suņa veselību pēc iespējas ilgāk. Profilaktiskā medicīna ir labvēlīga pieeja.
Kad suns tiek uzskatīts par vecu?
Vecums ir skaitlis, nevis stāvoklis. Briedums un lielāks gadu skaits ir pieņemti jēdzieni, kas definēti, pamatojoties uz paredzamo dzīves ilgumu. Suns tiek uzskatīts par nobriedušu, kad tas sasniedz paredzamā dzīves ilguma vidusdaļu, un suns ir vecs, kad ir pagājušas trīs ceturtdaļas paredzamā dzīves ilguma. Protams, dažāda lieluma suņi nenoveco vienādi un ar tādu pašu ātrumu. Mazajām šķirnēm ir ilgāks paredzamais dzīves ilgums nekā lielajiem suņiem, tāpēc mazs suns novecos lēnāk.
Un otrādi — lielie suņi pieaug ilgākā laika posmā un noveco ātrāk. Tas skaidri nozīmē, ka viņiem nav vienādu vajadzību.
Novecošanas sekas ķermenim
Novecošana ir dabisks process, kas ietekmē visu ķermeni. Neviena orgānu sistēma nav pasargāta. Tas nozīmē, ka individuāla uzņēmība vai orgāna nosliece veicinās slimības attīstību. Galvenais ir saprast novecošanas procesu, lai palēninātu tās ietekmi.
Tauku rezervju palielināšana
Kļūstot vecākiem, suņiem mēdz pieaugt svars. Dzīvnieks uzkrāj tauku rezerves uz muskuļu masas rēķina. Kad tiek zaudēta liela muskuļu masa, tas ietekmēs dzīvnieka spējas kustēties, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu. Rezultātā suns pieņemas svarā, zaudē vairāk muskuļu masas un tā tālāk. Tādēļ ir svarīgi uzraudzīt dzīvnieka ķermeņa stāvokli, lai mīluļa svars nepieaugtu un netiktu zaudēta muskuļu masa. Tāpat svarīgi arī ārstēt sāpes, kuras sunim var būt un kas var traucēt fiziskām aktivitātēm.
Zobu problēmas
Aplikuma uzkrāšanās izraisa smaganu iekaisumu un infekcijas (periodontīts), kas var novest pie zobu izkrišanas. Šīs smaganu problēmas nozīmē, ka sunim ēšana sagādā grūtības, jo košļāšana ir sāpīga.
Straujais baktēriju pieaugums, kas izplatās organismā, kā arī radītā nepatīkamā sliktā elpa var izraisīt citu orgānu bojājumus. Imūnsistēma pastāvīgi strādā virsstundas, kas rada lielu spriedzi ķermenim, padarot to uzņēmīgāku pret infekcijām.
Zobu higiēna ir svarīga visā suņa dzīves laikā, bet īpaši novecojošiem suņiem. Suņa pieradināšana pie zobu tīrīšanas kucēna vecumā ir profilaktisks pasākums, kas palīdzēs saglabāt suņa zobu kvalitāti un veselību visā mīluļa dzīves laikā. Uzturam šeit ir svarīga loma. Granulu forma un pat fizikālās īpašības — lielums, forma, cietība — var palīdzēt palēnināt zobu aplikuma veidošanos.
Lēnāka kustība gremošanas sistēmā
Kustība gremošanas sistēmā palēninās vecākiem suņiem. Tas ir saistīts ar samazinātu muskuļu tonusu zarnās un kuņģa skābes, kas palīdz sadalīt barības vielas, sekrēcijas samazināšanos. Šāds stāvoklis sunim rada aizcietējumu, pēc kura bieži rodas diareja. Šīs problēmas var kontrolēt ar pielāgotu uzturu.
Tāpat kā pārējie orgāni, zarnas sāk strādāt neefektīvāk. Suņa gremošanas sistēmas darbība nedaudz pasliktinās, sistēma absorbē mazāku apjomu barības vielu, un pielāgošanās uztura maiņai notiek ilgāk. Augstas kvalitātes, viegli sagremojams barība samazina šo ietekmi.
Imūnsistēma un sajūtas
Novecošana arī samazina imūnsistēmas aizsargspējas, kas nozīmē, ka novecojoši suņi ir jutīgāki pret infekcijām un slimībām. Līdz ar to suņi zaudē redzi un smaržu, kas var izraisīt apetītes samazināšanos.
Ir svarīgi nodrošināt, ka suns saglabā aktīvu dzīvesveidu, pat ja mīlulis kļūst vecāks. Veterinārārstam ir jāpārbauda mājdzīvnieks, kas kustās mazāk, ir neuzmanīgāks vai pārāk kluss. Ir būtiski, lai nenovēršamā novecošanas ietekme netiktu sajaukta ar nevarību orgānu bojājumu dēļ.
Ar pienācīgu aprūpi un suņu unikālajām vajadzībām pielāgotu uzturu novecojošie suņi var turpināt baudīt laimīgu un veselīgu dzīvi. Ja kādreiz rodas šaubas par to, kā barot savu novecojošo suni un rūpēties par mājdzīvnieka mainīgajām vajadzībām, vislabāk ir konsultēties ar veterinārārstu.
