Vakcinācijas ir svarīgas, lai stiprinātu kaķēna dabiskās aizsargspējas un pasargātu mājdzīvnieku no dažādām lipīgām, reizēm letālām slimībām.

Ieteicamās kaķēnu vakcinācijas aizsargā pret slimībām, tostarp šādām:

• Kaķu leikēmija – novājina imūnsistēmu un krasi palielina neaizsargātību pret infekcijām.
• Kaķu kalicivīruss (FCV) – ļoti lipīga slimība, kas ir galvenā elpceļu infekciju izraisītāja. Šo slimību pārnes, tieši saskaroties ar inficēto kaķu acīm vai degunu vai saskaroties ar inficētiem priekšmetiem, piemēram, bļodām vai rotaļlietām.
• Kaķu panleikopēnijas vīruss (FPV) – bieži vien letāla vīrusu slimība, kas izraisa vemšanu. Kaķis var piedzīvot arī caureju, taču tas ne vienmēr notiek.
• Kaķu herpes vīruss (FHV-1) – galvenais acu slimības izraisītājs.
• Trakumsērgas vīruss (RV) – tiek pārnests ar inficēta dzīvnieka siekalām. Inficēšanās var notikt ar trakumsērgu inficētā dzīvnieka koduma rezultātā.

Ir arī citas vakcinācijas, kas kaķēnam varētu būt nepieciešamas. Veterinārārsts varētu ieteikt labāko variantu.

Lai nodrošinātu kaķēna veselību un labklājību augšanas procesā, ir ļoti svarīgi, lai kaķēnam tiktu veiktas pareizās vakcinācijas pareizajā vecumā. Veterinārārsts varēs novērtēt riskus, ar kuriem kaķēns saskaras, un izveidot detalizētu kaķēna vakcinācijas grafiku atbilstoši mājdzīvnieka īpašībām un vajadzībām.

Pirmajai vakcinācijai ideālais kaķēna vecums ir laikā no sešām līdz deviņām nedēļām. Sazinieties ar kaķēna iepriekšējo īpašnieku, lai uzzinātu, vai līdz brīdim, kad pieņēmāt kaķēnu, mājdzīvniekam jau bija veikta pirmā vakcinācija.

Kaķēna vakcinācija būs visefektīvākā, ja noteiktā laikā tiks veikta revakcinācija. Lai saglabātu kaķa imunitāti pieaugušā vecumā, vakcinācijas ir jāatkārto reizi 1-3 gados, atkarībā no individuālajiem apstākļiem un vakcīnas veida.

Kaķēnam pēc vakcinācijas var būt kādi no šiem bieži sastopamajiem simptomiem:

• Viegls drudzis.
• Mazāka interese par barību vai aktivitāti.
• Diskomforts vai pietūkums vakcinācijas vietā.
• Vieglas šķavas vai klepus.

Ja šie simptomi ilgst vairāk nekā divas dienas, ir svarīgi sazināties ar veterinārārstu.

Nekavējoties ar veterinārārstu ir jāsazinās arī tad, ja kaķēnam ir mazāk izplatītas blakusparādības. Tās var būt šādas:

• Vemšana vai diareja.
• Niezoša āda.
• Pietūkums ap seju, kaklu un muti.
• Apgrūtināta elpošana vai stiprs klepus.

Aptuveni četru līdz astoņu nedēļu laikā kaķēni ir gatavi pāriet no diētas, kas paredzēta tikai pienam, un kaķēnus var atšķirt. Lai kaķēnu pieradinātu pie jaunās barības struktūras, sauso barību var sajaukt ar ūdeni un/vai veidot maisījumu ar attiecību 1:3. Tomēr kaķēniem joprojām ir nenobriedusi gremošanas sistēma, tāpēc nepieciešams viegli sagremojams barība, kas atbilst specifiskajām uztura vajadzībām šajā attīstības posmā.

Kaķēns joprojām nespēs sagremot dažas uzturvielas, tāpēc būs nepieciešama barība, kas pielāgota gremošanas sistēmas attīstības stadijai. Tādējādi tiks nodrošināts, ka mīlulis saņem uzturvielas un enerģiju, kas nepieciešama augšanai, attīstībai un veselībai.

Kaķēna gremošanas sistēma un imūnsistēma paliek spēcīgākas, bet joprojām ir trauslas. Lai arī kaķēna augšanas temps un vajadzība pēc enerģijas sāk palēnināties, jūsu mīlulim joprojām ir nepieciešama barība, kas ir īpaši paredzēta kaķēnu attīstībai.

Pilnu pieaugušā ķermeņa masu sasniedzot aptuveni 12 mēnešu vecumā, kaķēnam būs jāsāk ēst pieaugušu kaķu barība pieaugušo porcijās. Specifiskās uztura vajadzības būs atkarīgas no dzīvnieka lieluma un citiem faktoriem, piemēram, no aktivitātes līmeņa un no tā, vai dzīvnieks ir sterilizēts. Ir vērts konsultēties ar veterinārārstu, lai nodrošinātu, ka jūs pieaugušo barību kaķim sākat dot pareizajā laikā.